Ķekavas novada pārstāvji viesojas Salaspilī
- -
Pašvaldību sadarbība ar vietējiem uzņēmējiem ir viens no faktoriem, kas noteiktā teritorijā uzlabo dzīves vides kvalitāti. Jo aktīvāki uzņēmēji, jo raitāk attīstās infrastruktūra, rodas jaunas darba vietas un palielinās iedzīvotāju ienākumu un nekustamā īpašuma nodokļu ieplūšana pašvaldības budžetā, kas savukārt jau atkal dod iespēju uzlabot infrastruktūru. Tā ir kā attīstība pa spirāli, kas pamazām, bet noturīgi ceļ dzīves līmeni, turklāt veiksmīgi, labu slavu ieguvuši uzņēmumi popularizē arī tās vietas vārdu, kur darbojas.
Salaspils novada pašvaldības sadarbība ar vietējiem uzņēmējiem pēdējo pusotru gadu ir ļoti veiksmīga. Aktīvi darbojas vietējā Uzņēmēju biedrība, kurai ar Salaspils vietvaru ir daudz kopīgu mērķu, turklāt ir uzsākusies sadarbība arī ar kaimiņu pašvaldību uzņēmēju apvienībām, kuras jau ir augstu novērtējušas mūsu pašvaldības pozitīvo pieredzi.
20. oktobrī Salaspilī viesojās Ķekavas novada uzņēmēju un pašvaldības pārstāvji – deputāts, Attīstības un vides jautājumu komitejas vadītājs Juris Jerums, deputāts, Īpašumu un uzņēmējdarbības atbalsta komitejas priekšsēdētājs Roberts Jurķis un novada uzņēmēju biedrības vadītāja Zane Ešenvalde.
Viņus uzņēma novada domes priekšsēdētāja vietnieks ekonomiskās un infrastruktūras attīstības jautājumos Zigmārs Zeimulis, Attīstības daļas vadītājs Guntars Auders un Salaspils Uzņēmēju biedrības valdes priekšsēdētājs Miks Balodis.
Salaspils novada budžetā šogad īpaši bija iezīmēta nauda uzņēmējdarbības vides uzlabošanai – 100000 eiro sadaļā “Infrastruktūras izbūve uzņēmējdarbības attīstīšanai”. Tas ir veiksmīgs piemērs, par ko interesējas arī Ķekavas novada domes deputāti, jo laba pieredze ir tā vērta lai to ieviestu arī citviet.
Salaspils uzņēmumi atbilstoši teritorijas plānojumam ir izvietojušies tā saucamajos “puduros”. Tas ļauj veiksmīgāk apzināt kopīgās vajadzības un īstenot tās.
Par pirmo sadarbības pieredzi stāsta Zigmārs Zeimulis: “Mēs tomēr izvērtējam, kur sakrīt gan uzņēmēju, gan pašvaldības intereses. Vispirms skatāmies, kur būs labums pašvaldības iestādēm un iedzīvotājiem. No uzņēmēju puses nāca divi lieli priekšlikumi – optiskā interneta pieslēgums un ceļa remonts. Runājot par interneta pieslēgumu, jāatzīst, ka tā vairs nebija situācija “vēlams”. Nepieciešamība bija kritiska. Šajā “pudurī” atrodas pašvaldības iestāde, kurai kvalitatīvs interneta pieslēgums nodrošina gan dokumentu apriti, gan novērošanas kameru darbību. Bet svarīgi, ka šeit strādā arī septiņi uzņēmumi ar kopējo apgrozījumu ap 25 milj. eiro gadā un nodarbina ap 200 cilvēku, tātad, tie ir reāli izmērāmi lielumi.”
Uzņēmēju un pašvaldības sadarbības pieredzē dalījās arī Miks Balodis: “Mēs kā uzņēmēji redzam lietas, kuras var risināt, un tad nākam un runājamies. Protams, mēs saprotam, ka ne visu var nekavējoties atrisināt, tomēr esam orientēti uz konstruktīvu sadarbību. To ko nevar izdarīt uzreiz, atliekam malā un runājam par to, ko var.”
Svarīgi, ka SUB šobrīd ir pievienojušies arī tādi lielie uzņēmumi kā “Knauf”, “TMB”, “Baltrotors”, “Baltijas dārzeņi”, “Saulkalne S” – pārliecinoši partneri, kas redz novada attīstību un spēj veiksmīgi sadarboties ar pašvaldību. Uzņēmēju biedrība ir klātesoša lēmumu pieņemšanas procesā, lai varētu paust viedokli un aizstāvēt intereses. Lielajiem uzņēmējiem gan lokālā piesaiste ikdienā ir maza, jo tie strādā ārējam tirgum, bet tomēr ir virkne mazo administratīvo jautājumu, kurus nepieciešams risināt uz vietas. Tā, piemēram, veiksmīgs pašvaldības un uzņēmēju sadarbības piemērs ir projekts, kā rezultātā tiks izbūvēts ceļš uz vienu no aktīvākajiem novada “puduriem” Granīta ielā.
Stāstot par sadarbības taktiskajiem un stratēģiskajiem plāniem, Miks Balodis turpina: “Mūsu nav tik daudz, lai katrs “vilktu deķīti” uz savu pusi. Mums ir kopīgas intereses, un sadarbībā mēs varam panākt zināmus rezultātus. Šobrīd vērojama tendence, ka uzņēmējdarbība koncentrējas Pierīgā, jo Rīgā strādāt ir dārgi, bet tās tuvums tomēr ir izdevīgs. Dzīve jau ir pierādījusi, ka to, ko reizēm nevar izdarīt viens atsevišķs uzņēmums, spēj biedrība sadarbībā ar pašvaldību, tāpēc esam apvienojuši Pierīgas uzņēmējus. Viens no šīs apvienības mērķiem ir labas likumdošanas iniciatīvas, un te nu biedrībām paveras daudz lielākas iespējas, nekā pašvaldībām. Piemēram, ir aktivitātes, ko pašvaldības nedrīkst atļauties, bet biedrības var. Mēs kā uzņēmēji neērtos jautājumus varam pacelt dienas gaismā, būt provokatīvi. Mēs varam būt jauki un varam tādi nebūt. Mēs cīnāmies par savu pārliecību, un to pašvaldība var izmantot, lai sasniegtu arī savus mērķus.
Šobrīd esam aktualizējuši senu, bet svarīgu jautājumu par to, ka daļai uzņēmuma ienākuma nodokļa būtu jāatgriežas pašvaldībā. VARAM vadībai iebildumu nav, arī Ekonomijas ministrija ir pretimnākoša. Vēl ir priekšā sarunas ar Finanšu ministriju. Ja šī sistēma tiks iedzīvināta, vairosies pašvaldību interese par uzņēmējdarbības veicināšanu. Šobrīd tām matemātiskas ieinteresētības praktiski nav, ir tikai labā griba un apziņa, ka tas ir vajadzīgs.
Svarīgi ir vairot uzņēmēju lokālpatriotismu, pārliecinoši pasakot, ka viņi ir nozīmīgi novadam neatkarīgi no to apgrozījuma apmēriem. Runājot par pašvaldības un uzņēmēju sadarbību, jāpiemin arī pašvaldības kapitālsabiedrības, ar kurām veidojas labs un pragmatisks kontakts. Jā, viņu mērķis nav gūt peļņu, bet tās nodrošina infrastruktūru.
Spēja sarunāties ļoti palīdz.”
Avots: www.salaspils.lv